Hāmers bieži lietoja vārdu "Konflikt" (angļu "konflikts"). "Konflikts" ir cīņa starp divām pusēm (cilvēkiem, valstīm, sabiedrībām...). Slimiem cilvēkiem var būt "konflikti" vai nebūt: cilvēkam ar aizkuņģa dziedzera vēzi, kuņģa vēzi ir "konflikti" (viņiem ir šīs slimības, jo viņi ar kādu cīnās), bet cilvēks ar kaulu dekalcifikāciju, plaušu vēzi, leikēmiju, limfomu,.... ar nevienu necīnās.
Sieviete, kuru satriekusi mīļotā cilvēka (vīra, dēla, tēva...) nāve, Hāmera terminoloģijā ir "aktīvā konfliktā", bet viņai nav nekāda konflikta, viņa izjutīs milzīgas sāpes, bet viņai nav nekāda konflikta ar kādu.
Tā vietā Hāmers varēja lietot vārdu "satraukuma laiks" vai "satraukums". Tas, kas angļu valodā tiek tulkots kā "conflict-active phase", tad būtu "satricinājuma fāze"; tā notiek ar jebkuru cilvēku pēc "satricinājuma" (psihiska vai fiziska), līdz viņš nomierinās/atgūst spēku un atgriežas normālā stāvoklī. Viņš ir satriekts.
Piektais likums saka: "Katras "slimības" izpratne kā SBS (īpašas dabas programmas ar bioloģisko jēgu) neatņemama sastāvdaļa, kas izskaidrojama evolūcijas vēstures kontekstā". Vācu jaunās medicīnas prezentācija, 36. lpp.
Šķiet pašsaprotami, ka dzīvnieku vidū pastāv izdzīvošanas izjūta attiecībā uz vispilnīgāko un veco vai nepilnvērtīgo iznīcināšanu. Tas, ka mūsu ķermenis dažos gadījumos rīkojas pēc dzīvnieku loģikas, arī ir acīmredzams. Taču acīmredzams ir arī tas, ka mums ir ne tikai ķermenis ar dzīvnieku loģiku, bet arī dvēsele ar citu loģiku un interesēm.
Dažām slimībām ir grūti noticēt, piemēram, tam, ko mēs lasām viņa grāmatā "Testaments par jaunu medicīnu": "mutes vai deguna čūlas ir mutes vai deguna dobuma paplašināšana".
Piektajam likumam nav praktiska pielietojuma, jo hipotētiskā slimības "sajūta" tikai dažos gadījumos var palīdzēt pacientam virzīties uz izārstēšanu. Tas nav ne jāzina, ne jāpieņem. Pacients vēlas atbrīvoties no slimības neatkarīgi no tā, vai tai ir vai nav "jēga".
Tas, ka starp dzīvniekiem pastāv konkurence, neapšaubāmi ir taisnība, taču tā ir tikai daļa no evolūcijas teorijas. Tās kodolu, proti, ideju par sugu evolūciju, akumulējot nelielas izmaiņas, ir viegli atspēkot, piemēram , šajā rakstā un ar daudziem skaidriem faktiem (kas minēti šajā citā rakstā). Tā kā pārmaiņām jābūt nelielām, vairs nav pilnīgas nejaušības, un ideja par nejaušību, par to, ka lietas notiek bez iemesla, ir acīmredzami absurda: pat divus gadus veci bērni jautā "kāpēc?".
Citētajā darbā, runājot par 5. likumu, viņš piebilst: "Māte Daba vienmēr ir bijusi labvēlīga pret mums, un viņai viss bija labi organizēts". Tā kā "labvēlība" un "organizētība" ir dvēseles spēju (gribas un intelekta) izpausmes; tā kā tās parādās tikai cilvēkā, eņģeļos un Dievā; tā kā, lietojot izteicienu "Māte Daba", viņš nerunā par cilvēku vai eņģeļiem, var secināt, ka viņš pielīdzina "Māti Dabu" Dievam. Turklāt iepriekš citētajā grāmatā viņš runā par "jūdu-kristiešu" reliģiju (kas nepastāv), noniecina reliģiozitāti no 5. līdz 15. gadsimtam (sv. Tomass Akvīnas, sv. Francisks...) kā "paranoju" vai saka, ka "senatnē cilvēki bija spiesti bīties un paļauties uz Baznīcu, un viņus lika miljoniem sadedzināt uz inkvizīcijas ugunskuriem"; tas nesaskan ar viņa teoloģijas maģistra darbu.
Es ticu, ka Dr. Hamer atklājumi palīdzēs izbeigt pēdējā laika slikto medicīnu. Viņa likumi ir patiesi, un tāpēc tie ievieš kārtību, vienkāršību, veselo saprātu, prognozējamību, mieru... slimībām un to ārstēšanai.
Es domāju, ka viņa atklājumi noveda viņu pie pretējas sliktās medicīnas: intuitīvi nojaust kārtību un labestību visā. Un tas viņu noveda pie tā, ka viņš formulēja savu 5. likumu, kura ideja man šķiet pareiza, taču tajā izmantoti New Age, "politkorekti" izteicieni: Dieva vietā teikt "Māte Daba", bet "radības" vietā - "daba".
Hāmers savā 1. likumā saka, ka "katru slimību ierosina šoks", ka "slimība ir instinktīva mūsu organisma reakcija, kas sākas, kad notiek bioloģisks šoks", (1) "ļoti spēcīgs, ārkārtīgi ass, dramatisks trieciens", (2) "negaidīts", (3) "piedzīvots vientulībā". Punkts (1) jau ir ietverts citā vietā, kur teikts, ka "jo lielāka stresa fāzes intensitāte un ilgums, jo lielāki būs simptomi" (mums būs maza piņķerība neliela šoka gadījumā un lielāka piņķerība spēcīgāka šoka gadījumā); punkts (2) rodas vienmēr, jo instinkti ir organisma reakcija uz negaidīto; un punkts (3) šķiet faktors, lai šoks ātri neatrisinātos, bet nav būtisks nosacījums, jo instinktiem, kas pēc savas būtības ir ļoti ātri, nav laika apsvērt, vai mēs jūtamies vieni vai pavadībā.
Slimība ir instinktīva ķermeņa reakcija, bet...
Vai sauļošanās saulē ir tas pats? Vai svīšana skrienot ir tas pats? Abas ir automātiskas, instinktīvas ķermeņa reakcijas. Kāda ir atšķirība no slimības: ka trūkst garīgās komponentes, ka nav šoka, ka mēs vairāk vai mazāk apzināmies, ko darām.
Un, atceroties, ka, lai būtu šoks, ir jābūt divām šokējošām lietām, es ierosinu:
"slimība (ja tai ir emocionāla izcelsme) ir instinktīva ķermeņa reakcija, kas sākas, kad (un saglabājas tik ilgi, kamēr) kāda pieredze saduras ar kādu no sienām, kas atrodas mūsos."(*)
Ar ko mēs veidojam "sienas", "dambjus" sevī?
Mūsu iekšienē ir tikai idejas, un tā tas ir ar idejām.
Kāda veida idejas?
Nu, tās ir lietas, kas man ir svarīgas, jo, ja tās nav svarīgas, es neiebilstu tās zaudēt, tāpat kā neiebilstu pret to, ka kāds nogriež vienu manu matu. No otras puses, ja es rūpējos par puķēm savā dārzā, tāpat kā rūpējos par sevi, tad, ja redzēšu, ka uz tām čurā suns, es to jutīšu tā, it kā tas čurātu uz mani, un es būšu ļoti pret šādu risku.
Tad vērtēt daudz ko citu šajā dzīvē, izņemot Dievu, parasti ir slimības cēlonis, kā to vienmēr ir teikusi reliģija.
Tieši no tā Hāmera ienaidnieki baidās visvairāk:
Lai cilvēki saprastu, cik svarīgi ir tas, kas ir mūsu iekšienē (mūsu dvēselē), un cilvēki sāktu uzdot jautājumus un meklēt (ak, šausmas, saka viņi), un pārtrauktu izklaidēties ar jaunāko dejojošā mobilā telefona vai jaunāko slavenību baumu.
Tāpēc var teikt, ka ikvienā emocionāli izraisītā slimībā vienmēr ir konflikts: ar citiem vai ar sevi, tāpēc daudzkārt mēs vēlamies pretrunīgas lietas.
Šeit (lappušu apakšā) mēs informējam par izmaiņām šajā tīmekļa vietnē. |
Nepabeigts darbs. |
